Pēdējā laikā daudz runājam par sirds un asinsvadu slimību saistību ar ikdienas uzturu un to, kā mainīt savus ēšanas paradumus, ko un kā ēst, lai tas būtu sirdij draudzīgi. Nereti dzirdam argumentus – mums bērnībā to nemācīja, kādreiz bija pavisam citi priekšstati un ēšanas tradīcijas u.t.t. Jā, taisnība, bet kāpēc tieši tagad ir tik daudz apaļīgu un slimīgu bērnu? Kas gan mums pašiem traucē mācīt savus bērnus ēst veselīgi un mīlēt sirdi no tā brīža, kad ieliekam viņu rociņās pirmo karotīti un noliekam priekšā ēdiena šķīvīti?
Tādēļ kampaņas „Mīli savu sirdi!” ietvaros Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir apkopojuši dažas pavisam vienkāršas lietas, kas mums – pieaugušajiem varētu palīdzēt rūpēties par mazajām sirsniņām jau no bērnības, lai tās izaugtu par lielām, stiprām un veselām sirdīm.
Vispirms jau mums pašiem jābūt atdarināšanas cienīgam paraugam, jo bērni neapzināti ļoti grib mums līdzināties. Nez vai strādās aizliegums ēst bulciņas, ja māmiņa to teiks ar pīrādziņu rokā… Taču, ja bērns redzēs, ka jūs regulāri ēdat burkānus un ābolus, tad arī viņam gribēsies pagrauzt to pašu.
Bērni ir jāiesaista visos procesos, kas saistīti ar ēšanu. Jo īsts ēdiens taču „sāk savu dzīvi” dobē, tirgū, lielveikalā. Kopā iepērkoties un plānojot, ko šodien ēdīsiet, ir vieglāk izskaidrot, kāpēc tie vai citi produkti mums ir vērtīgi un noderīgi, bet citi nē. Tāpat – iepazīstoties ar dārzeņu audzēšanu omes dārzā, bērnam ir vieglāk saprast, no kurienes nāk burkāni, kā aug kumelītes un smaržo īstas dilles. Tas ēdienam piešķir pavisam citu vērtību un garšu.
Esam sākuši rūpīgi lasīt produktu etiķetes veikalos (vismaz vajadzētu tā darīt), arī šis var būt darbiņš, kur iesaistīt mazos lasītpratējus. Kāpēc gan no bērnības jau nemācīt bērnus izvairīties no e-vielām un konservantiem, transtaukskābēm un pārmērīgas sāls lietošanas? Ne jau vienmēr ir pieejams ideāli veselīgs ēdiens, taču varam vismaz iemācīties pamatprincipus, kas jāievēro, un iespēju robežās pie tiem pieturēties.
Nākamais solis ir virtuve, kurā mēs nereti nevēlamies bērnus ielaist, zinot, ka pēc tam būs divreiz vairāk darba, lai visu novāktu, nekā ieguvumu… Tomēr arī šajā pastāvīgas aizņemtības laikmetā vajadzētu atrast brītiņu, lai gatavotu kopā ar bērniem, uzticot viņiem veikt vieglākos darbiņus. Arī šis ir brīdis, kad bērns mācās un saprot, cik gards ir pašu gatavots, ar mīlestību un pozitīvu enerģiju pildīts ēdiens. Paša smalcināti salāti noteikti garšos labāk nekā lielveikala plauktā paņemti.
Pieradinām bērnus pie ēšanas kultūras jau no mazotnes. Galvenās maltītes padarām par īstu ģimenes kopā būšanas brīdi un izbaudām! Nevis pie televizora vai katrs savā maliņā ar savu šķīvīti ātri apēdam dienišķo zupu, bet esam patiešām kopā, pārrunājam svarīgas lietas, ieskatāmies viens otram acīs, ne tikai savos traukos! Sen jau nedarbojas padomju gadu likums nerunāt ēšanas laikā! Protams, runāt ar pilnu muti nevajag, taču pozitīva komunikācija ēšanas starplaikos ir pat ļoti ieteicama.
Interesējamies, ko bērns ēd bērnu dārzā vai skolā! Arī tie laiki pagājuši, kad bija jāēd tas, kas nolikts priekšā un nekādas diskusijas pat netika pieļautas. Šobrīd Veselības ministrija ir izdarījusi ļoti daudz, lai tiktu ierobežota neveselīgo produktu un dzērienu pārdošanu, kā arī ieviesta bezmaksas augļu un dārzeņu programma skolās. Jo vairāk vecāki izrādīs interesi un izteiks viedokli par ēdienu, kas tiek dots bērniem, jo reālākas būs izmaiņas uz labo pusi! Viss ir mūsu pašu rokās!
Vēl daži ieteikumi, kas domāti mazajām sirsniņām, taču veicinās arī lielo siržu veselību.
Katrā ēdienreizē cenšamies ēst augļus un dārzeņus – vislabāk svaigus, taču var arī tvaicētus, sautētus; ziemas periodā pašu sasaldētus un konservētus.
Izvairāmies no dzīvnieku valsts taukiem: griežam nost tauku slānīti no cepeša, vistai novelkam ādiņu pirms ēšanas.
Mācāmies ēst zivis un jūras produktus, kas ir ļoti vērtīgi gan sirdij, gan visam organismam.
Ēdam pilngraudu produktus – pilngraudu maizi, pilngraudu makaronus.
Ēdam vairāk pākšaugu – pupas, zirņus, lēcas.
Sāli lietojam mēreni – maz vai vēl labāk – pavisam maz. Labu ēdiena garšu panākam ar garšaugiem (pipariem, seleriju, pētersīļiem, dillēm, baziliku, ķiplokiem, citrona sulu u.t.t.).
Dzeram daudz ūdens, sulas bez papildu pievienota cukura, pienu ar pazeminātu tauku saturu, zāļu tējas.
Našķojamies ar žāvētiem augļiem, riekstiem, lai konfektes un kūkas paliek svētkiem.
BET veselīgs ēdiens ir tikai viena medaļas puse, neaizmirsīsim, ka bērniem (un mums pašiem arī) nepieciešamas fiziskas kustības vismaz 30-60 minūtes katru dienu. Ideāli, ja varam kustēties visi kopā svaigā gaisā – iet pastaigā ar suni, skriet, atkarībā no sezonas – braukt ar riteni, peldēt, slēpot, slidot vai varbūt uzspēlēt paslēpes… Jo agrāk bērni atklās veselīga dzīvesveida burvību un priekšrocības, jo noturīgāki paradumi un stabilāka veselība veidosies. Kāpēc gan nesākt no šodienas?
Informācijas avots: “Slimību Profilakses un Kontroles Centrs” mājaslapa: http://www.spkc.gov.lv
