23. novembrī Saeimas ārkārtas sēdē apstiprināja likumu “Par valsts budžetu 2018. gadam”, kas paredz papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, tādējādi būtiski uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
“Esmu gandarīta, ka nākamā gada budžets veselības nozarei ir redzams kā valdības prioritāte. Papildus pieejamais finansējums ļaus risināt jautājumus par veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti – mazināt pacientu personīgos izdevumus veselības aprūpei, panākt efektīvāku slimību profilaksi, mazināt sabiedrības veselības riskus un turpināt reformas stacionārajā sektorā, kā arī uzsākt ceļu uz konkurētspējīgu ārstniecības personu darba samaksas nodrošinājumu,” uzsver veselības ministre Anda Čakša.
2018. gada finansējums veselības nozarei sasniegs 1,01 miljardus eiro* un tas būs lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Papildu pieejamais finansējums tiks ieguldīts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī ārstniecības personu atalgojuma konkurētspējas palielināšanai.
Finansējums onkoloģijai 2018. gadā palielināsies par 15,3 milj. eiro. Finansējuma pieaugums nodrošinās onkoloģisko pacientu ambulatoro ārstēšanas pakalpojumu – izmeklējumu, ārsta konsultāciju un ārstēšanas pieejamības pieaugumu.
2018. gadā plānots no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt Pozitronu emisijas tomogrāfija/datortomogrāfija (PET/DT) izmeklējumus personām ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju – krūts vēzis, bronhu, plaušu vēzis, resnās un taisnās zarnas vēzis un melanoma, ja par izmeklējuma nepieciešamību tiks saņemts ārstu konsīlija lēmums. PET/DT ir modernākā metode izmaiņu precizēšanai vēža diagnostikā. Izmantojot šo metodi ir iespējams biežāk konstatēt saslimstību ar vēzi 1. – 2. stadijā.
Plānota arī staru terapijas un ķīmijterapijas efektivitātes uzlabošana, jo esošās aparatūras tehniskie resursi ir izsmelti, to bieži nākas remontēt un pacientiem nevar tikt nodrošināta kvalitatīva un nepārtraukta ārstēšana. Ar speciālu automatizētu šķaidīšanas sistēmu ieviešot parenterāli lietojamo ķīmijterapijas zāļu sagatavošanu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur ķīmijterapiju saņem vairāk kā 75 % valsts onkoloģisko saslimšanu pacientu, tiks samazinātas darbaspēka izmaksas, uzlabota ārstniecības personāla un pacientu drošība, kā arī novērsti medikamentu zudumi, kas rodas to manuālas šķaidīšanas procesā, tādējādi palielinot iespējas zāles saņemt lielākam skaitam pacientu.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēts novirzīt papildu 29 miljonus eiro. Tādējādi tiks palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms nodrošinot pieejamību papildus 380 tūkst. pacientiem salīdzinājumā ar 2017. gadu. Plānots, ka tas ļaus samazināt ambulatoro izmeklējumu un terapijas gaidīšanas rindu garumu.
Plānots, ka dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem gaidīšanas rindu garuma samazinājums pēc papildu finansējuma piešķiršanas, salīdzinot ar 2017. gada sākumu, nākamgad plānots par 40 % jeb 162,8 dienām (no 407 uz 244,2), savukārt ambulatoro rehabilitācijas rindu garums saruks par 200 dienām (no 502 līdz 302).
Papildu finansējums nākamajā gadā ļaus atvērt 11 diabēta apmācību kabinetus universitātes slimnīcās un reģionālajās slimnīcās. Tāpat paredzēts uzlabot bērnu ar cukura diabētu veselības aprūpi, nodrošinot viņiem insulīna ievades komplektu (insulīna sūkņi, to katetri un rezervuāri). Šim mērķim nākamā gada budžeta projektā papildus piešķirti 710 tūkstoši eiro.
Papildu finansējums ļaus uzsākt jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, piemēram, apmaksāt aknu transplantācijas operācijas pieaugušajiem (līdz šim valsts apmaksāja aknu transplantāciju tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam) un aortālā vārstuļa transkatetrālo implantāciju.
Tāpat uzlabojumi gaidāmi infekciju slimību ārstēšanas jomā: plānots par aptuveni 200 palielināt C hepatīta pacientu skaitu, kuriem tiek nodrošināta medikamentozā ārstēšana, kā arī par 200 pacientiem palielināt HIV/AIDS pacientu skaitu, kuriem tiks nodrošināta valsts apmaksāta ārstēšana, uzsākot slimības ārstēšanu agrīnākā stadijā.
2018. gadā paredzēts palielināt valsts apmaksāto endoprotezēšanas operāciju skaitu par 981 operāciju, tādējādi rinda uz pakalpojumu tiks samazināta par 5 %.
Zāļu kompensācijas apjoma palielinājums no 75 % uz 100 % paredzēts Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem. Tāpat papildu līdzekļi 5 miljonu apmērā tiks novirzīti reto slimību diagnostikai un ārstēšanai. 1 miljonu eiro paredzēts novirzīt īpašas programmas izveidei pieaugušo pacientu reto slimību medikamentozajai ārstēšanai, bet reto slimību medikamentozajai ārstēšanai bērniem – 3 miljonus eiro, tādējādi nodrošinot valsts apmaksātu ārstēšanu arī tādos gadījumos, kas līdz šim nebija iespējami.
Primārās veselības aprūpē paredzēts palielināt ģimenes ārstiem kapitācijas naudu par 2 8% no 1,25 eiro līdz 1,60 eiro par vienu reģistrētu pacientu, kopējos ģimenes ārstu prakses ieņēmumus palielinot par 553 eiro mēnesī. Savukārt zobārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai bērniem papildus 3,7 milj. eiro. Finansējums ļauj nodrošināt bērnu zobārstniecības tarifa pieaugumu par 32 %.
Tāpat nākamgad paredzēts palielināt ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksu no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
Vēl lielāks darba samaksas palielinājums plānots ārstniecības personām stacionārajā sektorā, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīmu nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu. Līdz ar to stacionārajās iestādēs ārstniecības personu atalgojums palielināsies vēl.
*2017. gadā veselības nozares finansējums ir 820 miljoni eiro.
Veselības ministrijas preses relīze.
