Pasaules veselības dienas ietvaros tiek pievērsta uzmanība augsta asinsspiediena savlaicīgai novēršanai un ārstēšanai

Ik gadu 7.aprīlī tiek atzīmēta Pasaules veselības diena. Šogad Pasaules veselības dienas galvenā tēma ir paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija un tās radītais sirds un asinsvadu slimību risks. Bez tam, šo gadu Veselības ministrija ir pasludinājusi par Sirds veselības gadu.

Gandrīz 50% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens, un tas ir viens no biežākajiem sirds slimību cēloņiem, liecina Latvijas Kardiologu biedrības dati. Saslimšanu lielākoties veicina mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs un smēķēšana.

 Tādēļ Valsts kanceleja sadarbībā ar Veselības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centru, Latvijas Kardiologu biedrību un pacientu biedrību „ParSirdi.lv” 9.aprīlī rīko īpašu pasākumu valdības namā ar kopīgu vingrošanu, asinsspiediena mērīšanu un iespēju saņemt konsultācijas par veselīgu dzīvesveidu.

Pasākumu atklās veselības ministre Ingrīda Circene, akcentējot paaugstināta asinsspiediena problemātiku. Sirds veselības dienā piedalīsies arī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane un kardiologs Andrejs Ērglis, kā arī nozaru ministri – aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, finanšu ministrs Andris Vilks, labklājības ministre Ilze Viņķele, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Rūpējoties par savu sirds veselību, jāatceras, ka asinsspiedienu ietekmē daudzi faktori – asinsvadu paplašināšanās vai sašaurināšanās, dažādi hormoni, fiziskā slodze, stress, alkohola lietošana, smēķēšana kā arī lietotais uzturs.

Mūsdienās pasaulē vairāk kā vienam bilionam miljardam iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens. Augsts asinsspiediens un tā radītās komplikācijas ir viens no izplatītākajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem, kas ik gadus izdzēš 9,4 miljonus cilvēku dzīvību visā pasaulē. [1]

Paaugstināts asinsspiediens un tā radītās sirds un asinsvadu slimības ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā – 54,1% no visiem mirušajiem. Turklāt Latvijā mirstība no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir augstāka, nekā vidēji Eiropas savienībā. Latvijā šis rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir 479,5 nāves gadījumi, savukārt vidēji Eiropa savienībā – 232,77 uz 100 000 iedzīvotajiem.[2]

Kāds ir Jūsu asinsspiediens?

Normāls arteriālais asinsspiediens ir 120/80 milimetri dzīvsudraba staba (mmHg) vai zem tā. Arteriālais asinsspiediens virs 140/90mmHg ir uzskatāms par paaugstinātu. Turklāt gados vecākiem cilvēkiem asinsspiediena norma nemainās. Ja asinsspiediens ir 120-139/80-89, tas tiek uzskatīts par robežhipertensiju.

Mēriet asinsspiedienu regulāri! Jūs varat to izdarīt pie sava ģimenes ārsta, aptiekā vai mājās ar automātisko apakšdelma vai augšdelma mērītāju.

Daži padomi asinsspiediena mērīšanai:

  • Pārliecinieties, vai aproce (manšete) Jums der. Pirms iegādājaties mērītāju, izmēriet rokas apkārtmēru, tad izvēlēties mērītāju ar pareizā izmēra aproci.
  • Nedzeriet kafiju 30 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas.
  • Apsēdieties pareizi, ar taisnu muguru uz cieta krēsla, atbalstoties pret atzveltni. Nekrustojiet kājas vai rokas.
  • Atbalstiet kājas uz grīdas un rokas turiet uz cietas virsmas (piemēram galdu), turot augšdelmu sirds līmenī.
  • Mierīgi apsēdieties un pasēdiet 4 – 5 minūtes, iepriekš sagatavojieties mērījumu pierakstīšanai.
  • Veiciet vairākus mērījumus. Katru reizi veiciet divus vai trīs mērījumus ar vienas minūtes intervālu un reģistrējiet visus rezultātus.
  • Mērīšanu veiciet vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Ieteicamākie asinsspiediena mērīšanas laiki ir no rīta un vakarā.
  • Pierakstiet visus rezultātus piezīmju grāmatā, lai varētu parādīt to savam ārstam. Ja Jūs mēriet asinsspiedienu regulāri, un tas svārstās vai nav normas robežās, noteikti konsultējieties ar savu ārstu.

Ir svarīgi atcerēties, ka augsts asinsspiediens (hipertensija) ir novēršams un ārstējams! Katra cilvēka spēkos ir nepieļaut augstu asinsspiedienu, ievērojot veselīgu dzīvesveidu – lietojot sabalansētu uzturu, saglabājot normālu ķermeņa svaru, esot fiziski aktīvam un nesmēķējot.

Būtisks ierocis paaugstināta arteriālā asinsspiediena pazemināšanai ir sāls patēriņa samazināšana uzturā. Nenoliedzami vārāmais sāls ir galvenais nātrija avots cilvēka uzturā, taču, jo vairāk sāls uzturā jūs lietojat, jo augstāks būs jūsu asinsspiediens. Jāatceras, ka pārmērīga sāls daudzuma uzņemšana var paaugstināt asinsspiedienu jebkurā vecumā.

„Slēptais” sāls

Ikdienas sāls patēriņam nevajadzētu būt lielākam kā 5 g (t.i. viena tējkarote). Šis daudzums ietver ne tikai to sāli, ko Jūs pieberat ēdienam tā gatavošanas laikā, bet arī to sāls daudzumu, kas ir maizē, sierā, gaļas izstrādājumos u.c.

Vairums cilvēku sāli apēd daudz vairāk, bieži to pat neapzinoties, jo sāli satur arī rūpnieciski gatavoti produkti – tā saucamais „slēptais sāls”. Trīs ceturtdaļas (75%) sāls, ko mēs uzņemam ar pārtiku, tiek uzņemtas ar gatavajiem pārtikas produktiem. Jāatceras, ka ne vienmēr produktiem ar augstu sāls saturu ir sāļa garša. Šiem produktiem ir pievienots cukurs, kas neļauj sajust sāļo garšu. Daudz sāls var saturēt arī, piemēram, cepumi vai sausās brokastu pārslas!

Nav nepieciešams pilnīgi izslēgt sāls uzņemšanu, bet gan samazināt to pārtikas produktu patēriņu, kuri satur daudz sāli.

Kā zināt, ka pārtikas produkts satur daudz sāls?

Dažkārt pārtikas produkta marķējumā tiek norādīts nātrija saturs pārtikas produktā. 1 g sāls (NaCl) satur 0,4 g nātrija, tādēļ, zinot nātrija saturu pārtikas produktā, iespējams aptuveni aprēķināt sāls saturu pēc sekojošas formulas: sāls = nātrijs x 2,5.

  • Daudz sāls nozīmē: 1,25 g vai vairāk sāls uz 100 g produkta (vai 0,5 g vai vairāk nātrija uz 100 g produkta).
  • Maz sāls nozīmē: 0,25 g vai mazāk sāls uz 100 g produkta (vai 0,1 g vai mazāk nātrija uz 100 g produkta).
  • Ja sāls daudzums produktā ir starp šiem skaitļiem, tas ir uzskatāms par vidēju.

Kā samazināt sāls patēriņu?

Cilvēki ir pieraduši pie sāls garšas un pievieno to ēdienam pat pirms ēdiena nogaršošanas, taču tad pazūd ēdiena garšas nianses. Šo paradumu var mainīt, ja pakāpeniski samazina sāls patēriņu, tā vietā palielinot dažādu garšvielu un garšaugu lietošanu. Vēlēšanās baudīt sālītus ēdienus izzūd relatīvi ātri un pēc kāda laika sālīts ēdiens cilvēkiem jau liekas nepatīkams. Lietojot mazāk sāls, Jūs labāk izjutīsiet ēdiena dabisko garšu. Tādēļ:

  • Pievērsiet uzmanību sāls saturam pārtikas produktu marķējumā! Viens no vienkāršākajiem sāls patēriņa samazināšanas veidiem ir salīdzināt pārtikas produktu marķējumu (cik iespējams!) un izvēlēties produktus ar zemāku sāls saturu.
  • Izvairieties no sāls pievienošanas, gatavojot ēdienu, jo bieži vien tas ir tikai ieradums. Aizstājiet sāli ar svaigiem vai kaltētiem garšaugiem un garšvielām – ķiplokiem un sīpoliem, dzērveņu, cidoniju, citronu un citām skābajām sulām;
  • Ja tiešām nepieciešams, uzkaisiet sāli gatavam ēdienam. Tomēr labāk centieties no tā izvairīties. Neturiet sālstrauciņu uz galda, lai roka automātiski nesniedzas pēc tā!
  • Nekad nepievienojiet sāli ēdienam pirms pagaršošanas!
  • Pārtikas produktus, kas satur daudz sāls (veikalos nopērkami gatavi pārtikas produkti, pusfabrikāti, desas, cīsiņi, gaļas un zivju konservi, sālīta un kūpināta gaļu un zivis, dārzeņu konservi, sausās zupas, buljona kubiciņus, sojas mērces) vajadzētu lietot reti un mazos daudzumos. Konservēto zirnīšu vietā izvēlieties svaigos vai saldētos. Desu un cīsiņu vietā nopērciet un pagatavojiet gabaliņu svaigas gaļas.
  • Palieliniet to produktu patēriņu, kas sāli satur maz vai nemaz;
  • Lietojiet uzturā svaigus dārzeņus un augļus. Tie satur kāliju, kas zināmā mērā ir pretstats nātrijam. Tas veicina ūdens izdalīšanos, ko aiztur nātrijs. Daudz kālija ir pupās, zirņos, lēcās, selerijās, kāpostos, ķirbjos, redīsos, sarkanajās bietēs, tomātos, kartupeļos, upenēs.
  • Jūras sāls, ķiploku sāls un dažādi garšvielu maisījumi, kuru pamatā ir sāls (piemēram, „Vegeta”) nav ne ar ko veselīgāki par parasto sāli!
  • Ja tomēr lietojat nedaudz sāls, parastā sāls vietā labāk lietot sāli ar joda piedevu.

Materiālā izmantota SPKC un Veselības ministrijas speciālistu sagatavotā informācija.


[1] PVO dati, http://www.searo.who.int/entity/world_health_day/leaflet_buden_hbp_whd_2013.pdf.

[2] SPKC dati

Informācijas avots: “Slimību Profilakses un Kontroles Centrs” mājaslapa: http://www.spkc.gov.lv

Leave a Reply