Šodien tiek publicēts Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) Eiropas 2013. gada ziņojums par narkotikām — tendences un aktualitātes (turpmāk – Ziņojums). Eiropas narkotiku problēma šobrīd atrodas pārmaiņu posmā, kad rodas “jauni” apdraudējumi pašreizējai politikai un praksei.1
Ziņojums ir ikgadējs pārskats, kur aprakstītas pozitīvās aktualitātes saistībā ar izplatītākajām narkotikām, piemēram, ir samazinājies heroīna lietotāju skaits, tiek mazāk lietotas narkotikas injicējot, un dažās valstīs ir samazinājusies kaņepju un kokaīna lietošana. Bet tam pretstatā tiek izteiktas bažas par sintētiskiem stimulantiem un jaunām psihoaktīvām vielām, kas tiek piedāvātas gan nelegālajā, gan tā dēvētajā “legālo apreibinošo vielu” tirgū.
Tāpat Ziņojumā ir uzsvērts, ka narkotiku tirgus ir “nepastāvīgāks un dinamiskāks”, kā arī “mazāk balstīts uz augu valsts vielām, kuras Eiropas patērētāju tirgum piegādā no liela attāluma”. Globalizācija un informācijas tehnoloģiju attīstība ir ievērojams virzītājspēks pārmaiņām šajā jomā, jo internets ir jauns informācijas avots par iespējām lietot narkotikas un narkotiku piedāvājumiem.
Eiropas iekšlietu komisāre Cecilia Malmström norāda: “EMCDDA Eiropas 2013. gada ziņojuma par narkotikām konstatējumi mani gan iepriecina, gan rada bažas, jo pateicoties stingrai narkotiku politikai un rekordlielam ārstēšanās gadījumu skaitam, heroīna, kokaīna un kaņepju lietošanas gadījumu skaits dažās valstīs mazinās un samazinās arī ar narkotikām saistītu saslimšanu ar HIV skaits. Taču bažas rada tas, ka ceturtā daļa pieaugušo Eiropā jeb 85 miljoni cilvēku, ir lietojuši nelegālās narkotikas un, ka, salīdzinot ar vēsturiskiem standartiem, narkotiku lietošanas līmenis Eiropā joprojām ir augsts. Bažas pastiprina arī jauni izaicinājumi — mums nākas sastapties ar vēl sarežģītāku stimulantu tirgu un nerimstošu jaunu aizvien atšķirīgāku narkotiku piedāvājumu. Fakts, ka pagājušajā gadā ir atklāts vairāk nekā 70 jaunu narkotiku, liecina, ka narkotiku politika ir jāpielāgo mainīgajam narkotiku tirgum”.
“Pazīmes, kas liecina, ka pašreizējā politika ir ietekmējusi dažas svarīgas jomas, jāaplūko, ņemot vērā narkotiku problēmu, kas nestāv uz vietas”, norāda EMCDDA direktors Wolfgang Götz. “Mums būs jāturpina pielāgot savas prakses, lai tās aizvien atbilstu jaunajām tendencēm un jauno un veco narkotiku lietošanas veidiem. Jaunajai ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijai 2013.–2020. gadam būs jārisina jautājumi par narkotiku problēmu pārmaiņu posmā un dinamisko narkotiku tirgu, kurš ātri attīstās. Uzskatu, ka šis ziņojums ir vērtīgs resurss, kas noderēs, reaģējot uz turpmāk gaidāmajiem izaicinājumiem.”
Turpmāk ir izklāstīti ziņojuma konstatējumi saistībā ar dažādām vielām.
Kaņepes — stabils un daudzveidīgs tirgus, bažas par augsta riska lietošanu, palielinās pieprasījums pēc ārstēšanās
Aptuveni 77 miljoni pieaugušo Eiropā (15–64 gadi) dzīves laikā ir pamēģinājuši kaņepes, apmēram 20 miljoni pēdējā gada laikā. Neraugoties uz atšķirībām starp valstīm, jaunāko apsekojumu dati kopumā liecina par stabilu lietošanu vai lietošanas samazinājumu (2.2. attēls no Ziņojuma). Taču šodienas ziņojumā ir norādīts, ka, ņemot vērā vēsturiskos standartus, kaņepju lietošana joprojām ir plaši izplatīta un ka pastāv “liels un relatīvi stabils šīs vielas tirgus”, kurā ir pieejama lielāka kaņepju preparātu daudzveidība.
Jaunākie dati liecina, ka Eiropā aizvien populārāki kļūst kaņepju augi (marihuāna), jo gandrīz visas EMCDDA valstis ir ziņojušas, ka tajās notiek šī produkta audzēšana.
EMCDDA norāda, ka kaņepju patēriņa tendences ir jāaplūko līdz ar citiem to lietošanas veidiem, ņemot vērā bažas par sabiedrības veselību. Aptuveni trīs miljoni eiropiešu (15–64 gadi) narkotikas lieto katru vai gandrīz katru dienu (tas ir aptuveni 1% Eiropas pieaugušo). Pēdējo gadu laikā Eiropā par aptuveni trešo daļu ir pieaudzis to pacientu skaits, kuri ārstēšanos no kaņepju izraisītām problēmām uzsāk pirmo reizi. No aptuveni 45 000 lietotāju 2006. gadā līdz 60 000 lietotāju 2011. gadā.
Heroīns — pierādījumi liecina par lietošanas un piedāvājuma samazinājumu
Šodien publicētajā ziņojumā ir aprakstīts, kā jaunākie dati par ārstēšanos un konfiskācijas gadījumiem liecina par to, ka heroīna lietošana un pieejamība samazinās. Visā Eiropā to personu, kuras pirmo reizi uzsāk ārstēšanos no heroīna radītām problēmām, skaits ir samazinājies no 59 000 2007. gadā līdz 41 000 2011. gadā. Ir ļoti svarīgi izprast heroīna lietošanas tendences, jo šī narkotika ļoti negatīvi ietekmē sabiedrības veselību.
Arī ziņojuma dati par pacientiem liecina, ka heroīna injicēšana samazinās. Līdz ar intervences pasākumiem (piemēram, aizstājējterapiju), heroīna injicēšanas samazinājums varētu būt veicinājis jaunu, ar narkotiku lietošanu saistītu HIV inficēšanās gadījumu samazinājumu Eiropā. Taču nesenie HIV uzliesmojumi Grieķijā un Rumānijā pārtrauca šo pozitīvo tendenci, uzsverot nepieciešamību nodrošināt atbilstošus kaitējuma mazināšanas un ārstēšanas pakalpojumus (2.10. attēls no Ziņojuma).
ES un Norvēģijā 2011. gadā konfiscētā heroīna apjoms (6,1 tonna) ir mazākais apjoms, par kādu ir ziņots pēdējos desmit gados, un tas ir līdzvērtīgs gandrīz pusei apjoma, kāds konfiscēts 2001. gadā (12 tonnas).
Kokaīns — lietošana un konfiskācijas samazinājušās, dažādoti tirdzniecības maršruti
Pēdējo desmit gadu laikā kokaīns ir kļuvis par visplašāk lietoto neatļauto stimulantu Eiropā. Aptuveni 14,5 miljoni pieaugušo (15–64 gadi) Eiropā dzīves laikā ir pamēģinājuši kokaīnu, apmēram 3,5 miljoni pēdējā gada laikā. Bet Ziņojumā redzamie dati parāda, ka kopumā kokaīna lietošanas un piedāvājuma tendences ir lejupejošas.
Lai gan dažas valstis vēl ziņo, ka kokaīna patēriņš palielinās, jaunākie apsekojumi liecina, ka piecās valstīs ar vislielāko kokaīna lietošanas izplatību ( Dānijā, Īrijā, Spānijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē) lietošana starp jauniem pieaugušajiem (15–34 gadi) samazinās (2.4. attēls no Ziņojuma). Aizvien mazāk narkotiku lietotāju uzsāk ārstēšanos no kokaīna izraisītām problēmām. Pacientu, kuri pirmo reizi uzsāk ārstēšanos no kokaīna atkarības, skaits pirmo reizi ir samazinājies no 37 000 2009. gadā līdz 31 000 2011. gadā. Tomēr joprojām tiek ziņots par akūtām un hroniskām problēmām saistībā ar kokaīna lietošanu.
Attiecībā uz piedāvājumu tiek ziņots par lielu konfiscētā kokaīna daudzuma samazinājumu (1.7. attēls no Ziņojuma). 2011. gadā ir pārtvertas 62 tonnas šīs narkotikas, kas ir samazinājums par gandrīz 50%, salīdzinot ar 120 tonnām kokaīna, kas tika konfiscētas 2006. gadā.
Sintētiskie stimulanti – augoša nozīme, jauni izaicinājumi
Ziņojumā ir norādīts: “Tā kā sintētiskie stimulanti bieži tiek savstarpēji aizvietoti, jo patērētāju izvēli ietekmē to pieejamība, cena un “kvalitāte”, ir sarežģīti izprast sintētisko stimulantu narkotiku lietošanas vispārējās tendences. Amfetamīni un ekstazī joprojām ir visbiežāk lietotie sintētiskie stimulanti Eiropā, kas zināmā mērā konkurē ar kokaīnu.
Tiek lēsts, ka aptuveni 12,7 miljoni eiropiešu (15–64 gadi) savā dzīvē ir izmēģinājuši amfetamīnus (terminā ir iekļauts amfetamīns un metamfetamīns), un aptuveni divi miljoni pēdējā gada laikā. Jaunākie dati liecina, ka amfetamīnu lietošana jaunu pieaugušo vidū ir stabila vai samazinās (2.5. attēls no Ziņojuma). Eiropā biežāk ir bijis sastopams amfetamīns, bet pašlaik ir vērojama augoša metamfetamīna pieejamība un lietošana.
Lai gan metamfetamīna konfiskāciju skaits un apjoms joprojām nav liels, laikposmā no 2002. līdz 2011. gadam tie ir palielinājušies, un tas liecina par narkotikas aizvien lielāku pieejamību (1.11. attēls no Ziņojuma).
Aptuveni 11,4 miljoni pieaugušo (15–64 gadi) Eiropā dzīves laikā ir pamēģinājuši ekstazī (MDMA), apmēram 2 miljoni pēdējā gada laikā. Pēdējos gados šīs narkotikas popularitāte bija samazinājusies, iespējams, atspoguļojot tablešu, kas tiek pārdotas, kā ekstazī, slikto “kvalitāti” (tīrību vai MDMA saturu). Šķiet, ka tagad tas mainās, jo pierādījumi liecina, ka lielāka MDMA pieejamība ir atjaunojusi interesi par šo narkotiku.
Sintētisko narkotiku ražošana ir izvērtēta jaunajā EMCDDA Ziņojumā. Tajā ir aplūkotas galvenās ražošanas teritorijas Eiropā, prekursori un pirmsprekursori, ko izmanto sintētisko narkotiku gatavošanai, un pašreizējās ražošanas tendences. Ziņojumā ir norādīts, ka “visnopietnākais izaicinājums tiesībaizsardzības iestādēm amfetamīna un metamfetamīna ražošanas valstīs” ir saistīts ar BMK (ķīmisks prekursors, ko izmanto amfetamīna un metamfetamīna ražošanai) prekursoru — ķīmisku vielu alfa-fenilacetoacetonitrilu (APAAN). Kopš 2009. gada Eiropā ir konfiscēts vai apturēts liels skaits APAAN sūtījumu kopumā vairāku desmitu tonnu apjomā. Tagad šī ķīmiskā viela ir iekļauta Eiropas Komisijas brīvprātīgās uzraudzības sarakstā kā viela, ko izmanto sintētisko narkotiku ražošanā, taču tā nav pakļauta starptautiskai kontrolei.
Jaunas narkotikas – tirgus, kas ātri virzās uz priekšu, dažādas vielas, bažas par “sintētiskiem kanabinoīdiem”
Izmantojot ES agrīnās brīdināšanas sistēmu (ABS), 2012. gadā pirmo reizi oficiāli ziņoja par 73 jaunām psihoaktīvām vielām (1.14. attēls no Ziņojuma). No šīm vielām 30 bija sintētiski kanabinoīdi, kas imitē kaņepju radītu efektu. Ziņojumā ir norādīts, ka “par šiem preparātiem, kuri var būt ļoti iedarbīgi, tagad ziņo gandrīz visas Eiropas valstis”.
No pārējiem maisījumiem, kas atklāti 2012. gadā, 19 vielas bija no “no mazāk zināmām un nepazīstamām ķīmisko vielu grupām”. Tāpat tika ziņots par 14 jauniem fenetilamīnu aizstājējiem, kas ir lielākais skaits kopš 2005. gada.
Piezīmes
1 Eiropas 2013. gada ziņojums par narkotikām (pieejams 23 valodās) un “Perspektīvas narkotiku jomā” (“ Perspectives on drugs” (POD)) (angļu valodā) ir atrodamas tīmekļa vietnē www.emcdda.europa.eu/edr2013
Ziņojumā norādītie dati attiecas uz 2011. gadu vai pēdējo gadu, par kuru pieejama informācija. Papildu skaitļus un tabulas var atrast
2013. gada statistikas biļetenā www.emcdda.europa.eu/stats13
Eiropas 2013. gada ziņojums par narkotikām – tendences un aktualitātes (dati par 2012. gadu) |
Nacionālais ziņojums “Situācija narkomānijas problēmas jomā Latvijā 2011. gadā” |
Citi Atkarību slimību pētījumi un ziņojumi pieejami ŠEIT. |
EMCDDA apkopotā informācija par ar narkotikām saistīto situāciju Latvijā pieejama ŠEIT. (angļu valodā) |
Informācijas avots: “Slimību Profilakses un Kontroles Centrs” mājaslapa: http://www.spkc.gov.lv