Sirds un asinsvadu slimības ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā – pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem katru gadu vairāk nekā 50% nāves gadījumu cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības.
LR Veselības ministrija 2013. gadu ir noteikusi par Sirds veselības gadu. Tā ietvaros Veselības ministrija ir izstrādājusi plāna projektu Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013. – 2015. gadam, kura mērķis ir samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.
Rīcības plāna ietvaros turpmākajos trīs gados paredzēts īstenot virkni pasākumu sirds un asinsvadu slimību profilaksei un riska faktoru (smēķēšana, neveselīgs uzturs, liekais ķermeņa svars un aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts asinsspiediens un holesterīns) ietekmes mazināšanai un veselību veicinošo paradumu uzlabošanu populācijas līmenī.
Latvijā priekšlaicīga mirstība (vecuma grupā no 0-64 gadiem) no sirds un asinsvadu slimībām vīriešiem (257 uz 100 000 iedzīvotājiem) ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā sievietēm (88 uz 100 000 iedzīvotājiem)1. Pēdējos desmit gados ir vērojams, ka pieaug arvien jaunāku cilvēku skaits, kas saskaras ar sirds un asinsvadu slimību problēmām.
Ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd netiek veikts skrīnings konkrētām mērķa grupām, lai agrīni diagnosticētu sirds un asinsvadu slimības un nodrošinātu savlaicīgu ārstēšanu, Rīcības plāns paredz ieviest padziļinātus izmeklējumus sirds un asinsvadu veselības riska novērtēšanai dažādās iedzīvotāju vecuma grupās, lai agrīni atklātu sirds un asinsvadu slimības un uzsāktu to savlaicīgu ārstēšanu, t.i. ar 2015. gadu paredzēs, ka SAS skrīningu veiks trim iedzīvotāju grupām: 11-gadīgiem bērniem, vīriešiem 45, 50, 55 un 60 gadu vecumā un sievietēm 50, 55 un 60 gadu vecumā. SAS skrīnings (praktiski veseliem iedzīvotājiem) būs veicams reizi gadā: profilaktiskās apskates laikā vai pacientam vēršoties pie ģimenes ārsta ar sūdzībām (jebkuras ģimenes ārsta vizītes laikā). Paredzēts, ka, lai samazinātu ģimenes ārsta ikdienas noslogojumu, ģimenes ārsta māsa, tai skaitā arī otrā māsa, var veikt SAS skrīningu.
Rīcības plāna ietvaros 2013. gada pavasarī Veselības ministrija kopīgi ar Slimību profilakses un kontroles centru, Latvijas Kardiologu biedrību un Liepājas domi, piesaistot Liepājas ģimenes ārstu prakses, realizēs pilotprojektu Liepājas pilsētā.
Pilotprojekta ietvaros Liepājā dzīvojošie 11 gadus vecie bērni un 45 gadus vecie vīrieši tiks aicināti doties pie sava ģimenes ārsta pārbaudīt sirds veselību. Ja ģimenes ārsts konstatēs sirds un asinsvadu saslimšanas, tad uz vietas Liepājā tiks nodrošināta arī kardiologa konsultācija.
Pilotprojekta rīkotāji aicina sabiedrību jau savlaicīgi rūpēties par savu sirds veselību, sekojot līdzi savam dzīvesveidam, uzturam, fiziskām aktivitātēm, kā arī savlaicīgi pārbaudīt savu veselību, lai tādā veidā samazinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
| Pilotprojekta norise, Vilnis Dzērve MD, PhD, Latvijas Kardiologu biedrība | |
| Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas valsts politika, Lolita Meļķe-Prižavoite, Veselības ministrija | |
| Primārās profilakses nozīme saslimstības ar sirds un asinsvadu slimībām mazināšanā, Ilze Straume, Slimību profilakses un kontroles centrs | |
1 SPKC dati
Informācijas avots: “Slimību Profilakses un Kontroles Centrs” mājaslapa: http://www.spkc.gov.lv
