Šodien, 19.maijā, tiek atzīmēta Eiromelanomas diena, kurā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti vērš uzmanību, ka melanoma ir viena no bīstamākajām onkoloģiskajām slimībām, ar kuru Latvijā katru gadu saslimst vairāk nekā 200 iedzīvotāji.
Jaunākie SPKC dati par ādas vēža izplatību liecina, ka pēdējo gadu laikā iezīmējās pozitīvas tendences – pirmkārt, saslimstība ar melanomu Latvijā ir stabilizējusies (2013.gadā reģistrēti 203 jauni saslimšanas gadījumi, 2012.gadā – 213 un 2011.gadā – 197 gadījumi). Otrkārt, mirstība ar melanomu pēdējo 5 gadu laikā būtiski nepieaug – 2013.gadā reģistrēti 83 mirušie ar melanomu, 2012.gadā – 80, bet 2010.gadā – 96. Tāpat pozitīvi vērtējams arī tas, ka pēdējo 4 gadu laikā pieaug agrīni atklāto stadiju īpatsvars. 2013.gadā I un II stadiju īpatsvars ir 69 procenti, 2010.gadā tas bija 41 procents.
Dati par 2013.gadu apliecina jau iepriekšējos gados novērotu tendenci – joprojām saslimstības pieaugums ar melanomu vērojams cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma, kā arī, analizējot datus, redzams, ka sievietes slimo biežāk nekā vīrieši (proporcionāli 2013.gadā saslimušas 127 sievietes un 77 vīrieši).
SPKC speciālisti atgādina, ka būtiskākais ļaundabīgo audzēju veiksmīgā izārstēšanā ir to savlaicīga atklāšana, bet saslimšanas novēršanā – riska faktoru apzināšanās un izslēgšana. Ādas vēža būtiskākais riska faktors ir ultravioletais (UV) starojums, ko cilvēks saņem, atrodoties saulē vai apmeklējot solāriju. Visintensīvākais UV starojums no saules ir no plkst. 11:00 līdz 16:00, kad tiešos saules staros ieteicams uzturēties tikai īsu brīdi. Lai gan pārējā laikā UV starojums nav tik bīstams, tomēr, ejot sauļoties vai ilgstoši atrodoties saulē, nepieciešams lietot saules aizsargkrēmu, galvassegu, saulesbrilles. Atceries, jo gaišāka ir āda, jo ātrāk veidosies saules apdegumi. Mūsu platuma grādos, sauļoties nav bīstami 40 minūtes līdz pat stundai, ja vien sauļošanās ierobežojumus nav noteicis ārsts.
Citi riska faktori, kas jāņem vērā ādas vēža profilaksei, ir sava slimību vēsture (cilvēkiem, kuri agrāk ir slimojuši ar melanomu, ir paaugstināts risks saslimt atkārtoti), pārmantotība (īpaši palielinās risks saslimt ar ādas vēzi, ja ar to ir slimojuši divi vai vairāki radinieki), atsevišķu medikamentu lietošana vai esošās slimības. Šos riska faktorus vislabāk individuāli pārrunāt ar savu ģimenes ārstu, kurš ieteiks piemērotākos profilakses pasākumus vai nosūtīs pie speciālista uz papildu pārbaudēm.
Pamanot jebkādas izmaiņas uz ādas, piemēram, ir parādījies jauns pigmentēts veidojums, notikušas iepriekš esoša pigmentēta veidojuma formas, krāsas, izmēra, malu vai virsmas izmaiņas, uz ķermeņa ir ādas veidojumi, kas zvīņojas, nedzīst, ilgstoši ir sāpīgi, niez, asiņo u.tml., pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, dermatologa vai onkologa, lai noskaidrotu precīzāku diagnozi.
Buklets par ādas vēža profilaksi
Papildu informācija par ādas vēzi, kā arī citiem ļaundabīgajiem audzējiem pieejama http://www.spkc.gov.lv/tematiskas-dienas/356/pasaules-pretveza-diena
Informācijas avots: “Slimību Profilakses un Kontroles Centrs” mājaslapa: http://www.spkc.gov.lv
