Rekordlielais ārstēšanas pasākumu skaits Eiropas narkotiku lietotājiem ir viena no pozitīvajām pārmaiņām pašreizējā narkotiku lietošanas kopainā Eiropā saskaņā ar Eiropas 2013. gada ziņojumu par narkotikām – tendences un aktualitātes (turpmāk – Ziņojums), ko šodien publicējusi ES Narkotiku aģentūra Lisabonā (turpmāk – EMCDDA). Tomēr aģentūra brīdina, ka ārstēšanas pakalpojumu jomā vēl ir jāatrisina daudzas problēmas.Kaut arī to heroīna lietotāju skaits, kuri ārstēšanos sākuši pirmo reizi, turpina samazināties, heroīna problēmu ilglaicīgums un hroniskais raksturs nozīmē, ka šiem lietotājiem palīdzība būs nepieciešama arī turpmākajos gados. Aģentūra uzsver, ka līdz ar lielu skaitu narkomānu, kuri nokļuvuši dienestu redzeslokā, pieaug nepieciešamība orientēties uz aprūpes un sociālās reintegrācijas nepārtrauktību, kā arī uz uzskatu vienprātību jautājumā par to, ko uzskatīt par reālistisku atveseļošanos ilgtermiņā. Viens no šobrīd aktuāliem jautājumiem ir nepieciešamība ieguldīt jaunos intervences pasākumos, piemēram, pasākumos, kas izstrādāti C hepatīta ārstēšanai un pārdozēšanas novēršanai. Ziņojums pārliecinoši vēsta, ka ārstēšana no narkotiku atkarības, visticamāk, izmaksu ziņā ir efektīva politika pat ekonomiskās taupības laikā.
EMCDDA aprēķini liecina, ka 2011. gadā vismaz 1,2 miljoni eiropiešu ir ārstējušies no nelegālo narkotiku lietošanas. Opiātu lietotāji sastāda vislielāko grupu, kas saņem ārstēšanu, bet kaņepju un kokaīna lietotāji veido nākamās lielākās grupas (3.5. attēls no Ziņojuma). Aģentūra ziņo, ka aizstājējterapija joprojām ir “pirmā izvēle”, lai ārstētu atkarību no opiātiem. Šo ārstēšanas veidu šobrīd saņem aptuveni 730 000 eiropiešu, salīdzināšanai 2008. gadā – 650 000, un šis skaits ir aptuveni puse no lēstajiem problemātiskajiem opiātu lietotājiem, kuru skaits šobrīd ir 1,4 miljoni (sk. 3. daļu no Ziņojuma). Citi galvenie nodrošinātie narkomānijas ārstēšanas veidi ir psihosociālās intervences pasākumi un detoksikācija.
EMCDDA valdes priekšsēdētājs João Goulão saka: “Eiropas joprojām negatīvā ekonomiskā izaugsme, pieaugošie bezdarba rādītāji un valsts izdevumu un pieejamo budžeta līdzekļu samazināšana veselības aprūpes, sabiedriskās kārtības un drošības pasākumiem vairo narkomānijas uzplūdu risku. Mēs jau tagad saņemam ziņojumus no vairākām Eiropas valstīm par budžeta samazināšanu dienestiem, kas saistīti ar narkomānijas problēmām. Mums ir jāuzsver, ka ārstēšana no narkotiku atkarības joprojām ir izmaksu ziņā visefektīvākā politiska izvēle pat ekonomiski sarežģītos laikos.”
Ziņojumā ir izceltas četras jomas, kurās jānodrošina pastiprināta ārstēšana:
C hepatīts jeb „Eiropas neredzamā epidēmija”: smagas veselības problēmas, bet joprojām zems pieteikšanās līmenis uz ārstēšanos
C hepatīts, ar ko inficējas, kopīgi lietojot adatas, šļirces un citus injicēšanas līdzekļus, pašlaik ir visizplatītākā infekcijas slimība Eiropā injicējamo narkotiku lietotāju (IDU) vidū, un no 18 % līdz 80 % valstu IDU paraugi uzrāda inficēšanos ar šo vīrusu (HCV) (2.11. attēls no Ziņojuma). Inficēšanos ar C hepatītu, ko bieži pazīst kā “neredzamo epidēmiju”, var nediagnosticēt ilgākā laika periodā, un daudziem inficētajiem pat 20 gadu vai ilgākā laika periodā novēro vājus vai vispār nekādus simptomus. Atšķirībā no B hepatīta, pret C hepatītu nav vakcīnas, tomēr šo slimību ir iespējams novērst, ziņo EMCDDA.
Aģentūra īpašā rakstā par C hepatīta ārstēšanu, kas publicēts reizē ar šīsdienas ziņojumu (sk. POD), brīdina, ka inficēto IDU vidū “turpmāko desmit gadu laikā ir gaidāms augsts progresējošu aknu saslimšanu līmenis”. To pamato fakts, ka inficēšanās ar C hepatītu var progresēt, attīstoties par aknu cirozi vai vēzi, kuru ārstēšana izmaksā dārgi.
EMCDDA šobrīd pēta vairākas pozitīvas tendences šīs slimības ārstēšanā, tostarp jaunās paaudzes zāles, kas iedarbojas īsākā laika periodā un kurām ir mazāk blakņu (piemēram, tiešās iedarbības pretvīrusu medikamenti, ārstēšana bez interferoniem). Tomēr EMCDDA arī ziņo: “Par spīti slimībai un jaunākajiem rezultātiem, veiksmīgi ārstējot C hepatīta pacientus, pieejamie dati uzrāda ļoti zemu pieteikšanās līmeni uz ārstēšanu IDU vidū.” Turklāt dažās Eiropas valstīs iniciatīvas veikt pārbaudes un sniegt padomus injicējamo narkotiku lietotājiem par C hepatītu ir “joprojām ierobežotas un saņem nelielu finansējumu”. Pētījumi liek domāt, ka inficēto narkotiku lietotāju rosināšana ārstēties no C hepatīta ne vien samazina vīrusa pārnešanas gadījumu skaitu, bet var novērst arī jaunus inficēšanās gadījumus.
„Mēs zinām, ka narkotiku lietotāji var gūt labumu no HCV ārstēšanas un ka kļūst pieejami jauni terapijas veidi, liekot cerības uz pasākumu efektivitāti,” stāsta EMCDDA direktors Wolfgang Götz. „Mums ir arī zināms, ka ieguvums no šīm izstrādēm narkotiku lietotājiem ir vairāk nekā pieticīgs. Mums ir jārīkojas, lai veicinātu agrīnu intervenci, dienestu pakalpojumu izmantošanu un likvidētu šķēršļus aprūpei. Ilgtermiņa izmaksas par rīcības trūkumu šajā jomā būs ievērojamas gan inficētajiem, gan sabiedrībai.”
Narkotiku izraisītie nāves gadījumi – ar nelielu samazinājumu joprojām ir galvenais uzdevums sabiedrības veselības jomā
Narkotiku lietošana ir viens no galvenajiem jauniešu mirstības cēloņiem Eiropā gan tieši pārdozēšanas rezultātā (narkotiku izraisīti nāves gadījumi), gan netieši — ar narkotikām saistītu slimību, negadījumu, vardarbības rezultātā vai izdarot pašnāvību (ar narkotikām saistītā mirstība). Lielākā daļa pētījumu par problemātisku narkotiku lietotāju grupām liecina, ka mirstības rādītāji ir 1–2 % gadā, un tas nozīmē, ka “pārmērīgā mirstība” (nāves risks, salīdzinot ar pārējiem iedzīvotājiem) šajā grupā ir 10–20 reižu lielāka nekā to iedzīvotāju grupās, kuri nelieto narkotikas (2. daļa no Ziņojuma).
Kopumā 2011. gadā ir saņemti dati par 6500 nāves gadījumiem pārdozēšanas dēļ, galvenokārt saistībā ar opiātiem. Kaut arī rādītājs ir samazinājies, salīdzinot ar 7000 gadījumu 2010. gadā un 7700 gadījumu 2009. gadā, saskaņā ar ziņojumu (2. daļa no Ziņojuma) galvenais sabiedrības veselības politikas uzdevums Eiropā ir turpināt samazināt ar narkotikām saistītu nāves gadījumu skaitu.
Šī problēma pašlaik ir aktualizēta īpašā EMCDDA pārskatā par jauniem pretpasākumiem ar narkotikām saistītu nāves gadījumu novēršanai (sk. POD). Aģentūra cita starpā uzsver, kā uzlabot apkārtējo personu reakciju, mācot narkotiku lietotāju paziņas un ģimenes atpazīt pārdozēšanu un reaģēt uz to, lai novērstu fatālus iznākumus. Tas paredz arī opiātu iedarbības pārtraukšanu ar efektīvu un ne pārāk dārgu pretlīdzekli (naloksonu). Piecas valstis – Dānija, Vācija, Itālija, Rumānija un Apvienotā Karaliste – ziņo par pilotprojektiem vai programmām, kas opiātu lietotājiem, viņu ģimenes locekļiem un aprūpētājiem nodrošina naloksona pieejamību sadzīves situācijās (3.4. attēls no Ziņojuma).
Narkotiku lietotāju sociālo vajadzību ignorēšana var mazināt izredzes uz ilgtermiņa atveseļošanos
Narkotiku atkarības ārstēšanai ir liela nozīme, palīdzot narkotiku lietotājiem izbeigt vai vismaz kontrolēt vielu lietošanu. Tomēr pastāv bažas, ka pasākumi, lai rosinātu viņu pilnvērtīgu iekļaušanu sabiedrībā, bieži tiek ignorēti, potenciāli samazinot viņu izredzes uz ilgtermiņa atveseļošanos. Pēc EMCDDA informācijas pašlaik visas valstis ziņo par zināma veida sociālās reintegrācijas pakalpojumiem, kuri var palīdzēt uzlabot sociālās prasmes, sekmēt izglītību un nodarbinātību, ka arī risināt mājokļa jautājumus. Tur gan ir piebilde, ka šo pasākumu nodrošināšanas līmenis kopumā ir “nepietiekams esošo vajadzību apmierināšanai”.
Starp pacientiem, kuri ir sākuši specializētu ārstēšanos no narkotiku atkarības 2011. gadā, puse bija bezdarbnieki (47%) un gandrīz katram desmitajam nebija pastāvīgas dzīvesvietas (9 %). Šai grupai ir raksturīgs arī zems izglītības līmenis, un 36 % ir tikai pamatizglītība (3. daļa no Ziņojuma). Sociālās reintegrācijas pasākumu panākumi bieži ir atkarīgi no dažādu atbalsta dienestu sadarbības. Pozitīvi ir tas, ka pēdējais EMCDDA apsekojums parādīja, ka 17 no 28 valstīm ir ziņojušas par dažādu veidu partnerattiecībām starp narkotiku lietotāju ārstēšanas aģentūrām un dienestiem, kuri piedāvā atbalstu tādās jomās kā mājokļi un nodarbinātība.
Ar narkotikām saistīti pakalpojumi cietumniekiem – joprojām saglabājas ārstēšanas atšķirības sabiedrībai un cietumniekiem
Jaunākie pētījumi vēsta, ka 5–31% no cietumniekiem ir kādreiz injicējuši narkotikas (3. daļa no Ziņojuma). Ja daži cietumnieki ieslodzījumā pārtrauc vai samazina narkotiku lietošanu, citi var sākt narkotiku lietošanu vai darīt to vēl kaitīgākā veidā (piemēram, izmantojot kopējus injicēšanas līdzekļus).
Cietumniekiem, kuri lieto narkotikas, bieži ir vairākas sarežģītas veselības problēmas, kuru risināšanai jāizmanto daudzu nozaru pretpasākumi, turklāt vajadzību novērtēšana laikā, kad persona nonāk cietumā, ir svarīgs intervences pasākums. Lielākā daļa valstu pašlaik ziņo par sadarbību starp cietumu veselības dienestiem un sabiedrības veselības iestādēm, tomēr parasti ar narkotikām saistītie pakalpojumi cietumos joprojām atpaliek no tiem, kuri ir pieejami plašākai sabiedrībai. EMCDDA uzsver nepieciešamību nodrošināt aprūpes nepārtrauktību cietumniekiem pēc to atbrīvošanas, ja pārdozēšanas izraisītas nāves risks ir lielāks samazinātas opiātu panesamības dēļ.
Informācijas avots: “Slimību Profilakses un Kontroles Centrs” mājaslapa: http://www.spkc.gov.lv
