Gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pagājušajā nedēļā četrās Latvijas pilsētās saslimstība ar gripu ir pārsniegusi 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju – Daugavpilī (123,6 uz 100 000 iedz.), Jelgavā (197,7 uz 100 000 iedz.), Jēkabpilī (133,3 uz 100 000 iedz.) un Rēzeknē (172,1 uz 100 000 iedz.). Līdz ar to, šī gada 20.janvārī, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izziņo gripas epidēmijas sākumu.
Vidēji latvijā saslimstība sasniegusi 75,5 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Gripas gadījumi reģistrēti visās vecuma grupās. Visaugstākā saslimstība ir vecumā no 5 līdz 14 gadiem.
Palielinājies arī stacionēto pacientu skaits – monitoringā iesaistītās slimnīcas informējušas par 83 hospitalizētiem gripas pacientiem un 17 pacientiem, kuriem gripa izraisījusi pneimoniju.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, pacientiem ar onkoloģijas slimībām un hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa var būt bīstama arī maziem bērniem un grūtniecēm. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.
Gripas vīruss izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m), cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti u.tml., kā arī pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam bija pieskāries slimais cilvēks.
Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās – drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”), sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts nespēks, apetītes zudums, bezmiegs, var būt arī vemšana un caureja.
Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc divām dienām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no dažām stundām līdz četrām dienām pēc kontakta ar slimu cilvēku.
Lai gripas epidēmijas laikā nesaslimtu ar gripu, SPKC epidemiologi iesaka:
- censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku;
- vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži uzkopt telpas, izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus;
- rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā;
- izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām;
- pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi mazgā rokas;
- auduma kabatlakata vietā izmantot vienreizlietojamas salvetes, pēc lietošanas (deguna šņaukšanas, šķaudīšanas vai klepus) tās izmest un nomazgāt rokas;
- nelietot ar gripas slimnieku kopīgus traukus un galda piederumus (glāzes, karotes un citus higiēnas priekšmetus);
- ģērbties atbilstoši laika apstākļiem;
- atgriežoties mājās, izskalot rīkli un degunu (ar kumelīšu, kliņģerīšu vai citu zāļu tēju, vai sāls ūdeni), jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa ieejas vārti.
SPKC epidemiologu ieteikumi gripas profilaksei iedzīvotājiem, izglītības iestādēm, veselības aprūpes speciālistiem un darba devējiem:
http://www.spkc.gov.lv/ieteikumi-gripas-profilaksei/
Papildus informācija
* Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu Nr. 948 „Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem” 8 1 punktu, ja vienā no monitoringa teritorijām saslimstības intensitāte vienas nedēļas laikā pārsniedz 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, tiek paziņots par gripas epidēmijas sākumu valstī.
Gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa ietvaros dati par saslimušo iedzīvotāju skaitu katru nedēļu tiek saņemti no 10 Latvijas administratīvajām teritorijām (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras, Ventspils, Gulbenes novada). Informāciju SPKC sniedz līdz 70 ģimenes ārsti, kopumā aptverot ap 111 000 jeb 5,5 procentus Latvijas iedzīvotāju. Saņemtie dati par pacientu skaitu, kuri vērsušies pie ģimenes ārsta gripas un citu akūto elpceļu infekciju gadījumos, tiek attiecināti uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi iegūstot rādītāju (indikatoru), kas liecina par saslimstības intensitāti un ļauj noteikt gripas epidēmijas sākumu. Tāpat informācija tiek saņemta arī no 11 Latvijas slimnīcām par hospitalizētajiem gripas pacientiem, savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorija sniedz datus par klīnisko paraugu virusoloģiskiem izmeklējumiem.
Informācijas avots: “Slimību Profilakses un Kontroles Centrs” mājaslapa: http://www.spkc.gov.lv
