Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) 2019. gada maija epidemioloģiskās uzraudzības pārskatā ziņoja par 11383 masalu gadījumiem (no tiem 8396 (74%) gadījumi tika apstiprināti laboratoriski), kas tika reģistrēti 12 mēnešu laikā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 31. martam 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas (ES/EEZ) dalībvalstīs.
Par masalu saslimšanas gadījumiem pēdējo 12 mēnešu laikā ziņots 30 ES/EEZ valstīs. Visvairāk gadījumu ziņojusi Itālija (2107), Francija (2028), Rumānija (1390), Grieķija (870) un Lielbritānija (860) attiecīgi 18%, 18%,12%, 8% un 8% no visiem reģistrētajiem gadījumiem. Šajā laika periodā dalībvalstīs reģistrēti 22 nāves gadījumi, kas saistīti ar masalām.
2019.gadā martā 27 ES/EEZ valstis ziņoja par 1548 saslimšanas gadījumiem un 5 valstīs nebija neviena saslimšanas gadījuma. Čehija, Itālija un Norvēģija nav ziņojušas par masalu saslimšanas gadījumiem 2019.gada martā.
Lietuva 2019. gada martā ziņojusi par 248 saslimšanas gadījumiem, salīdzinot ar 72 gadījumiem februārī un 12 gadījumiem janvārī.
Vislielākais gadījumu skaits 2019.gada martā bija Francijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un Vācijā, attiecīgi 295, 248, 219, 188, 185 un 123 gadījumi.
Situācija Pasaulē – Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona 49 valstis no 53 dalībvalstīm ir ziņojušas par 105266 masalu gadījumiem, kas tika reģistrēti 12 mēnešu laikā (no 2018.gada 1.marta līdz 2019.gada 28.februārim) un tikai 4 dalībvalstīs nebija neviena saslimšanas gadījuma ar masalām – Andorā, Monako, Sanmarīno, Turkmenistānā.
Visvairāk gadījumu ziņojusi Ukraina (72498), Kazahstāna (3990), Izraēla (3541), Gruzija (3017), Serbija (2947), Itālija (2498) attiecīgi 71%, 4%, 3,4%, 3%, 3%, 2,4% no visiem reģistrētiem gadījumiem. 2018.gadā dalībvalstīs reģistrēti 74 nāves gadījumi, no tiem vakcinācija pret masalām nebija veikta gandrīz visiem – 70 gadījumos. Savukārt laika periodā no 2019.gada 1.janvāra līdz 28.februārim tika reģistrēti 13 nāves gadījumi, kas saistīti ar masalām.
Latvijā 2019. gadā apstiprināts tikai viens saslimšanas gadījums (nav Latvijas iedzīvotājs) ar masalām.
2018.gadā SPKC tika ziņots par 70 saslimšanas gadījumiem ar aizdomām par masalām, bet diagnoze “masalas” ir apstiprināta 25 gadījumos, t. sk. septiņiem bērniem. Neviens no saslimušajiem bērniem nebija vakcinēts pret masalām, pieci no tiem nebija sasnieguši vakcinācijas vecumu. Trīs gadījumos bērni inficējušies ar masalām ceļojumā. Kopā 9 pacientiem inficēšanās, visticamāk, notikusi ārpus Latvijas, t. sk. diviem ārvalstu iedzīvotājiem.
Nepieciešams vakcinēties
Masalu uzliesmojumi ir saistīti ar vakcinācijas aptveres samazināšanos. Zinātne un prakse pierada, ka, lai izvairītos no masalu uzliesmojumiem, vismaz 95% iedzīvotāju jābūt vakcinētiem ar divām vakcīnas devām.
Masalas ir ārkārtīgi lipīga infekcijas slimība. Masalu vīruss viegli izplatās starp uzņēmīgiem indivīdiem gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā.
SPKC atgādina, ka vienīgā efektīvā aizsardzība pret masalām ir vakcinācija, kas ir droša un efektīva. Vakcinācijai izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MPR). Maksimālai aizsardzībai nepieciešamas divas vakcīnas devas. Līdz ar to Latvijā un citās valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas MPR potes. Pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija Latvijā tiek veikta 7 gadu vecumā.
Pastāvot īpašiem inficēšanās riskiem, piem., plānojot ceļojumu ar mazuli uz masalu skarto valsti, kā arī pēc kontakta ar masalu slimnieku, pirmo poti ieteicams veikt pirms vakcinācijas kalendārā norādītā vecuma sasniegšanas, proti, no 6 mēnešu vecuma. Tomēr 12-15 mēnešu vecumā poti nepieciešams atkārtot, un revakcināciju veikt arī atbilstoši vakcinācijas kalendāram – 7 gadu vecumā.
Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tā noris ar smagām komplikācijām, sevišķi bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu un grūtniecēm.
SPKC epidemiologi vakcinācijas pret masalām aptveri bērniem vērtē kā salīdzinoši labu un tas ir iemesls tam, kāpēc Latvijā bijuši gadi, kad nebija reģistrēts neviens saslimšanas gadījums ar masalām.
Tomēr, aicinām bērnu vecākus vēlreiz pārliecināties par bērna vakcinācijas statusu, it sevišķi, dodoties starptautiskajā ceļojumā.
Bērnu vakcinācijas aptvere Latvijā
SPKC imunizācijas datu analīze liecina, ka 2018.gadā imunizācijas līmenis pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MPR) salīdzinājumā ar 2017. gadu ir pieaudzis. Kopumā Latvijā 2018. gadā 1. MPR poti saņēmuši 97,8% bērnu, bet 2. poti saņēmuši 93,7% bērnu.
Avots: https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/preses-relizes/get/nid/675
